Pagaidām šajā lapā ir tikai
viena bilde, bet apsolu, ka būs turpinājums :)
Šeit ir daži linki :
Mazs staastinjss ;) :
A sweet story
A girl asked a guy if he thought she was pretty, he said no. She asked him if
he would want to be with her forever and he said no. She then asked him if she
were to leave would he cry, and once again he replied with a no. She had heard
enough. As she walked away, tears streaming down her face the boy grabbed her
arm and said.... You're not pretty you're beautiful. I don't want to be with
you forever. I NEED to be with you forever. And I wouldn't cry if you walked
away...I'd die... Send this to everyone on your list.......isn't that sweet? I
like you because of you are a true friend, if I don't get this back I'll take a
hint. Tonight at midnight your true love will realize they like you. Something
good will happen to you at 1:00- 4:00pm tomorrow, it could be anywhere aol,
yahoo, outside of school, anywhere. Get ready for the biggest Shock of your
life. If you break this chain letter you will be sad If you send 15 people this
in 15 min you're safe. "A good friend will come bail you out of jail.... But a
true friend will be sitting right next to you" :)
Pavasariigs smaidaamstaasts
Reiz sen senos laikos kādā zemes nostūrī kopā sapulcējās visas
cilvēka jūtas
un īpašības.
Kad Garlaicība bija jau trešo reizi nožāvājusies, Neprātība
ierosināja:
Bet varbūt uzspēlējam paslēpes?
Intriga pacēla vienu uzaci:
Paslēpes? Bet kas tā ir par spēli?
Neprāts paskaidroja, ka viens no viņiem, piemēram, viņš pats, būs
spēles
vadītājs. Viņš tad aizvērs acis un skaitīs līdz miljonam, bet
pārējiem šajā
laikā ir jānoslēpjas. Tas, kuru atradīs pēdējo, būs nākamās
spēles
vadītājs.
Entuziasms uzreiz paķēra aiz rokas Eiforiju un sajūsmināts uzdejoja
ar viņu.
Prieks tā lēkāja, ka pat pārliecināja Šaubas. Vienīgi Apātijai gan
nekas un
nekad nelikās pietiekami interesants, un viņa atteicās piedalīties
spēlē.
Patiesība nolēma labāk neslēpties, jo viņu tik un tā galu galā atrod.
Lepnums paziņoja, ka šī ir pilnīgi muļķīga spēle un ka viņu
nekas cits
neuztrauc, tikai viņš pats. Gļēvulība negribēja riskēt.
? Viens, divi, trīs? ? sāka skaitīt Neprāts.
Pirmais noslēpās Slinkums, viņš vienkārši apgūlās aiz tuvākā
akmens.
Ticība
pacēlās mākoņos, bet Skaudība noslēpās Triumfa ēnā, kurš
paša spēkiem
uzrāpās visaugstākā koka galotnē. Cēlums ļoti ilgi nevarēja
noslēpties,
katru vietu atdodams kādam citam, jo vienmēr uzskatīja, ka tā ir
vairāk
piemērota kādam no viņa draugiem.
Kristāldzidrais strauts ? Skaistumam. Koka dobums ? Bailēm. Tauriņa
spārns
kā patvērums Saldkaislei.
Vēja pūsma ? tieši piemērota Brīvībai, un tā viņa arī nomaskējās
?
par vienu
saules stariņu.
Egoisms atrada tikai sev vienam siltu un ērtu vietiņu. Meli paslēpās
okeāna
dzelmē (lai gan patiesībā varavīksnē). Bet Kaisle un Vēlme nolīda
dziļi
vulkāna krāterī.
Aizmāršība ? pat neatceros, kur tā noslēpās, bet tas arī nav tik
svarīgi.
Kad Neprāts jau aizskaitīja līdz 999 999, Mīlestība vēl joprojām
meklēja,
kur paslēpties, bet visas vietas jau bija aizņemtas.
Un te pēkšņi viņa pamanīja burvīgu rozā ziedu krūmu un nolēma
paslēpties
tajā.
? Miljons, ? noskaitīja Neprāts un devās meklēt pārējos.
Pirmo viņš, protams, atrada Slinkumu. Pēc tam izdzirdēja, kā Ticība
strīdās
ar Dievu, bet par Kaisli un Vēlmi uzzināja tāpēc, ka vulkāns nodevīgi
vibrēja. Neprāts pamanīja Skaudību un saprata, kur slēpjas Triumfs.
Egoismu
pat nevajadzēja meklēt, jo vieta, kuru viņš bija izvēlējās, izrādījās
bišu
strops, un bites, protams, izdzina nelūgto viesi.
Dodoties tālākos meklējumos, Neprāts pienāca pie strauta, nolēma
veldzēt
slāpes un pamanīja Skaistumu. Bet Šaubas sēdēja pie žoga un nevarēja
izlemt,
kurā pusē viņām noslēpties.
Un tā visi tika atrasti: Talants ? svaigā un kupli zaļojošā zālē,
Skumjas ?
tumšā alā, Meli ? varavīksnē (bet patiesībā viņi slēpās
okeāna
dibenā).
Tikai Mīlestību nevarēja atrast. Neprāts to meklēja aiz katra koka,
katrā
strautiņā, katra kalna galā, un visbeidzot nolēma paskatīties rožu
ziedu
krūmā. Bet, līdzko Neprāts pašķīra malā zarus, tā izdzirdēja
kliedzienu, jo
asie rožu dzeloņi savainoja Mīlestībai acis.
Neprāts apjuka, nesaprata, ko darīt, sāka raudāt, lūdzās piedošanu
un, lai
izpirktu savu vainu, apsolīja, ka vienmēr būs viņas pavadonis.
Un, lūk, kopš tā brīža, kad pirmo reizi pasaulē tika spēlētas
paslēpes,
Mīlestība kļuva akla, un Neprāts vienmēr ved viņu pie rokas.
